2016./2017.gada sezona teātrī

Sezona ir gandrīz galā, un vasara klauvē jau pie durvīm. Kā katru gadu esmu apkopojusi manas mīļākās izrādes un aktierus. Esmu priecīga, ka šogad esmu redzējusi vairākas Rīgas Krievu teātra izrādes. Jāatzīst, ka jaunākos veikumus(‘’Karalis Līrs’’) neesmu vēl redzējusi, jo gaidu, kad lielajā zālē parādīsies titri. Liepājas teātrī arī nebiju, uz sezonas noslēgumu biju beidzot arī Valmieras drāmas teātrī. Un Rīgas teātrus centos apmeklēt pēc iespējas biežāk. Sezona ir bijusi ar saviem kāpumiem un kritumiem, bet kopumā tā bija ļoti interesanta, daudzveidīga un mazliet citāda kā iepriekšējās sezonas. Ir parādījušies jauni talanti gan režijas, gan aktieru jomā.

Gada lielās formas izrādes:

‘’Bannija Manro nāve’’ Dailes teātrī ir mana vismīļākā šīs sezonas izrāde. Iepriekš vēl paspēju izlasīt romānu, bet izrāde bija pat vēl spēcīgāka. Kopš pirmizrādes esmu jau to noskatījusies divas reizes. Mani iestudējumā uzrunāja pilnīgi viss- aktieru sastāvs, scenogrāfija, video, mūzika(fantastiskā RYGA).

‘’Muiža kaņepēs’’ Valmieras Drāmas teātrī manām šīs sezonas izrādēm pievienojās pēkšņi un negaidīti. Biju devusies uz viesizrādi Rīgā, un tā tik ļoti atvēra manu sirdi, ka vēl joprojām nespēju aizmirst tās sajūtas. Smaids, mīļums, gaiša un pozitīva dvēsele mani pavadīja vēl atlikušo nedēļu.

‘’Krietnais cilvēks no Sečuānas’’ Rīgas Krievu drāmas teātrī mani jau aizķēra no pirmajām minūtēm. Lai gan neesmu lielākā Elmāra Seņkova darbu cienītāja, šī izrāde ļoti pārsteidza ar savu aktualitāti, fantastisko aktieru saliedējumu un daudz pārdomām. Izrāde, ko gribēšu redzēt vēlreiz.

‘’Klusa nakts, dzēra nakts’’ Valmieras drāmas teātrī mani jau ieintriģēja kopš tās iestudēšanas paziņojuma. Jutu, ka tas būs veiksmīgs iestudējums, un nekļūdījos. Izrāde mijas ar smiekliem un humoru, kritiku par sabiedrību un atklājumi, kas piemeklē tikai, kad esi dzēris. Tērpi fantastiski papildināja katru lugas varoni, arī tā nemitīgā vārtīšanās pa dubļiem un mērcēšanās likās būtiska un svarīga. Šī ir patiešām sasodīti spēcīga izrāde! Jā, un jautājums, kāda būtu sabiedrība bez meliem…

‘’Karmena’’ Dailes teātrī manī pamodināja sen neizjustas emocijas un pārdzīvojumus. Nepilnās divas stundas elpoju un dzīvoju līdz ar galvenajiem varoņiem un negribēju šķirties no izrādes vēl ilgi pēc tam.

‘’Mīlēt’’ Rīgas Krievu drāmas teātrī ir klasisks iestudējums ar savām kaislībām un pārdzīvojumiem. Lai gan tā ir izrāde, kuras sīkumiem gan varētu piesieties, tā beigu beigās mani arī aizkustināja, lika uz dzīvi paskatīties mazliet citādām acīm un ir spēcīgi iespiedusies atmiņā.

Mazās formas izrādes:

‘’Zilā’’ Nacionālā teātra Jaunajā zālē bija sezonas laikam vislielākais pārsteigums. Ir sajūta, ka es to būtu skatījusies pirms dažām dienām, jo emocijas ir vēl ļoti stipri saglabājušās. Jaunais režisors Toms Treinis ir ārkārtīgi daudzsološs un talantīgs režisors, kurš ir spējīgs iestudēt ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem un uzburt veselu pasauli. Apbrīnoju!

‘’Melot(?)!’’ Nacionālā teātra Jaunajā zālē. Ar šo monoizrādi uz skatuves atgriežas Kaspars Zvīgulis, kuru agrāk nebiju redzējusi. Manuprāt, šī ir ļoti veiksmīga atgriešanās! Monoizrādes nav mans mīļākais žanrs, jo uzskatu, ka vienam cilvēkam ir ļoti grūti noturēt uzmanību un būt daudzveidīgam. Kaspars Zvīgulis man pierādīja pilnīgi pretējo- laiks aizskrēja nemanot, un interese noturējās visu izrādes laiku.

‘’Brutāls un dēls’’ Dailes teātra Kamerzālē. Sākumā pat nebiju domājusi redzēt šo izrādi, bet tā nu sakrita, ka tomēr aizgāju, un tas bija tā vērts! Caur smiekliem uz nopietno- šis stils man teātrī visvairāk patīk.

 

‘’Lidojošais Travolta’’ Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir no tām izrādēm, kas kritiķiem un arī citiem ne pārāk patika, bet man izrāde vairāk nekā patika. Tā man lika gandrīz kā sastingušai nosēdēt divas stundas karstā telpā.

‘’Kaķis uz nokaitēta skārda jumta’’ Dailes teātra Mazajā zālē. Pavasarī man bija izdevies pabūt Londonā, kur nopirku šo lugu orģinālvalodā un līdz maijam izlasīju. Man jau bija izveidojušies priekšstati, kādiem būtu jābūt galveno varoņu atveidotājiem. DT iestudējums ir precīzs, spēcīgs, ļoti profesionāli iestudēts. Šī luga ir piņķerīga, un dziļi iestudēt to nemaz nav viegli. Režisorei Laurai Grozai-Ķiberei tas ir izdevies.

Izrādes, kas nepatika, nepārliecināja:’’Uzvarēt var tikai viens’’ Dailes teātrī, ‘’Trīne’’ Nacionālajā teātrī.

Labākie aktieri:

Artūrs Skrastiņš ‘’Bannija Manro nāve’’ Bannija loma un ‘’Karmena’’ Hosē loma. Spēcīgs un pārliecinošs.

Kaspars Zvīgulis ‘’Melot(?)!’’ Aktiera loma un ‘’Tuvā pilsēta’’ Bila loma. Radījis prātā paliekošus personāžus.

Maksims Busels ‘’Krietnais cilvēks no Sečuānas’’, ‘’Mīlēt’’,’’Mēdeja’’. Jauns, talantīgs, ar milzīgu enerģiju. Arī no tiem aktieriem, kuri, atrodoties uz skatuves, pievelk uzmanību, uz tās tikai stāvot.

Mārtiņš Meiers ‘’Muiža kaņepēs’’ Aksjušas loma, ‘’Pazudušais dēls’’ Mikus loma un ‘’Klusa nakts, dzēra nakts’’ Gabriela loma. Lai gan agrāk arī viņu biju redzējusi dažās lomās un zināju par viņa popularitāti, sev kā vienu no favorītiem atklāju, skatoties ‘’Muiža kaņepēs’’.

Vilis Daudziņš ‘’Pakļaušanās’’ un ‘’Ciniķi’’. Bezgala,ārpus rāmjiem talantīgs, un vienmēr apbrīnoju viņa spēju atcerēties tādus teksta blāķus!

Jaunie aktieri Kārlis Reijers ‘’Zilā’’ Jura lomā un Niklāvs Kurpnieks ‘’Brutāls un dēls’’ Liama lomā. Pārliecinoši, talantīgi un ar lielu nākotni!

Ilze Ķuzule-Skrastiņa ‘’Karmena’’ Karmenas lomā ir atradusi lomas dziļāko būtību un organiski izspēlē nebūt vieglo Karmenas dzīvesstāstu.

Ieva Segliņa ‘’Mīlēt’’ un ‘’Bannija Manro nāve’’ Lībijas lomā. Abās lomās atradusi jaunas nianses, kas pierāda, ka viņa var būt tik daudzveidīga!

Jaunā aktrise Elīna Dambe ‘’Klusa nakts, dzēra nakts’’ Prostitūtas Rozes lomā. Dažās studentu izrādēs Elīna mani līdz šim nebija pārliecinājusi, un nekas neliecināja, ka tas varētu mainīties. Bet, redzot viņu Valmierā, sapratu, ka tā ir viņas īstā vieta, kur viņu noteikti sagaida skaistas lomas un laba nākotne. Pārliecināja!

Beidzoties sezonai, vienmēr sākumā  ir maza tukšuma izjūta, bet visiem vajag atpūsties un sakrāt spēkus jaunam posmam. Un daudzi jauni aktieri ir iekarojuši manu sirdi. Nenoliegšu -patīk man Latvijas teātris…