Trīs izrādes trīs dienās

Cik laiks ātri spēj paskriet! Jau nedēļas sākumā gribēju uzrakstīt par trīs redzētām izrādēm, bet  -laiks bija ātrāks par mani. Jauno gadu iesāku diezgan produktīvi, un izdevās arī noskatīties trīs izrādes trīs dienās pēc kārtas. Uz vienu izrādi biļetes man uzdāvināja svētkos, par ko biju ļoti priecīga(starp citu, biļetes uz teātri/kultūras pasākumiem ir labākā dāvana, ko vien varu vēlēties). Katra izrāde bija tik atšķirīga, bet tomēr arī mazliet līdzīga. Viena kopība bija, kā izrādījās, ka visas lugas ir krievu rakstnieku darbi. Tā, lūk.

5.janvāris. ‘’Mīļākais’’ Dailes teātra mazā zālē

Kad septembrī izrādei bija pirmizrāde, sākumā nemaz nebiju domājusi to iet skatīties, bet, kā jau iepriekš rakstīju, man uzdāvināja biļetes, un tieši uz šo izrādi. Un biju tik pārsteigta pati par sevi, ka man ‘’Mīļākais’’ ļoti, ļoti patika un pārdomas pēc tam nelaida vaļā vairākas dienas. Nesaprotu, kāpēc  šī  izrāde ir tik maz  vērtēta, precīzāk, gandrīz nemaz. Manuprāt, tā ir viena no spēcīgākajām izrādēm, kas ir iestudēta Dailes teātrī(tā kā man pēdējā gada laikā ar šo teātri nebija tik tuvas attiecības un mani neuzrunāja gandrīz neviena izrāde, tad man šī izrāde bija kā mazs brīnums).

Svarīgākais ir vienkārši  ļauties. Lai gan man parasti ne pārāk patīk ļoti krieviskas izrādes, šī likās gaumes robežās un godīgi- izbaudīju to ‘’krievisko garu’’. Vēl viena šī iestudējuma liela vērtība ir aktieru darbi. I.Rešetina tēls bija patiesi spēcīgi labs. Akvelīna Līvmane un Mirdza Martinsone Tantiņu lomā ir īsts meistardarbs! Pēc ilgākiem laikiem arī Sarmītei Rubulei izdodas pamirdzēt ar izdevušos un dziļāku lomu. Būtībā visi aktieri ir brīnišķīgi, un katra loma liekas izstrādāta līdz mazākai niansei. Kas man vienmēr liekas tik svarīgs –  vai ir komandas darbs, un to arī izjutu ‘’Mīļākajā’’.

Mani mazliet izbrīnīja atnākusī publika. Starpbrīdī noklausītā divu blondīņu(burtiskā un pārnestā nozīmē)saruna,ka viņas nebija domājušas, ka izrādē būs tik daudz psiholoģijas un ir ļoti vīlušās, ka ir jādomā līdzi. Esot pārāk mokoši. Likās gan amizanta, gan mazliet lika aizdomāties, vai lielākā skatītāju daļa vispār apzinās, uz ko iet? Jeb tikai truli paļaujas uz izrādes nosaukumu vai stereotipu, ka Dailes teātris  iestudējumu satura ziņā ir diezgan primitīvs un pārāk viegli saprotams? Mazliet skumji, jo bieži visvairāk nokritizētās izrādes man tieši liekas spēcīgas un vajadzīgas. Bet, cik cilvēku, tik arī viedokļu. Pēc šīs izrādes noskatīšanās vēlreiz apstiprinājās, ka nevajag pārāk klausīties citu viedokļos, kas attiecas uz izrādi. Bieži tās izrādes, kurām ir vismazāk atsauksmes, ir visizdevušākās. Kad dažreiz sāku lasīt latviešu pārjūsmīgos komentārus(visspēcīgākais palicis atmiņā, ka viena skatītāja bija gatava visu nakti stāvēt kājās un applaudēt) saprotu, ka man izrāde ir gandrīz ‘’norakstīta’’. Mazliet novirzījos no tēmas, bet šis temats man ilgāku laiku ik pa reizei liek ‘’uzcepties’’, tāpēc  mazliet izkratīju sirsniņu .

Atgriežoties pie „Mīļākā”- tā nav no izrādēm, kas nokritizē vai vaino kādu no iesaistītajiem personāžiem(aprakstu nerakstīšu, to var izlasīt Dailes teātra mājaslapā), jo katram ir savi iemesli ,un tos arī kaut kādā veidā attaisno, neceļas roka kādam pārmest izdarīto. Bet man vissvarīgākais tomēr liekas vienmēr teikt taisnību, lai cik tā var sagraut cilvēka dzīvi. Patika teiciens, ko vienreiz atradu Instagram: Labāk stāstīt taisnību un likt otram raudāt, nekā melot un uzburt otram smaidu. Un šo arī varētu attiecināt uz izrādi. Daudzi Latvijā neuzskata, ka patiesība ir tik svarīga, bet es domāju pilnīgi pretēji.

img_9790_fdeinats

Foto:Jānis Deinats

6.janvāris. ‘’Kaija’’ Nacionālā teātra jaunajā zālē

Izrāde, kas ir pilnīgs pretstats iepriekšējā dienā redzētajam. Es pat īsti nezinu, ko daudz rakstīt. Varu tikai teikt, ka diemžēl nepiederu pie Elmāra Seņkova kvēlākajiem faniem, tāpēc gandrīz neviena viņa izrāde,izņemot „Raudupieti”, mani nav aizķērusi kā pārējos, bet ‘’Kaija’’ man likās ceļā uz ko labu.

Man liekas, ka izrādes ‘’mesidži’’ ir vairāki, un katrs uztvers ko savu. Man visspēcīgāk likās parādīta mūsdienu sabiedrības bezatbildība, bezjēdzīgā steiga un lielveikala lēto preču kaudžu izjūtas efekts. Visos stūros ir tukši nieki, kas dzīves kvalitāti noteikti neuzlabos. Bet lētie nieki tik nāk un nāk klāt. Mazāk jau nepaliek. Un katrs ar savu dzīves sāpi cenšas kaut kā tik galā, vai tieši otrādi, jau sen  ir padevušies, un viņiem tad vēl pa kājām mētājās viss nevajadzīgais. Arī mūslaiku neiedziļināšanās un neieklausīšanās otrā cilvēkā ir spēcīgi parādīta. Labāk katru pasākumu vai koncertu nofilmēt ar planšetdatoru, telefonu(es pati piederu pie tā). Tu vairs nespēj sadzirdēt otra skumjas, problēmas, un pat atzīšanās mīlestībā paliek nesadzirdēta. Tikai iestudējumā visi atribūti un it kā jaunu formu meklēšana ar laiku likās mazliet nomācoša un garlaicīga. Viss bija par daudz.

Skatījos otro pirmizrādi, Agnese Cīrule un Igors Šelegovskis . Mazliet vīlos šajā sastāvā. Agnese Cīrule patiešām centās, un pirmajā cēlienā man ļoti patika viņas Ņina. Bet trešajā cēlienā likās, ka viņa nezina, kur likties. Varbūt tāds iespaids radās, jo kā nekā pirmizrāde un loma vēl jāiestrādā. Un Igoru Šelegovski(kas, ja nemaldos, tagad ir 4.kursā) ievēroju diplomdarbā ‘’Sapnis vasaras naktī’’, kur man viņš likās ar skatuves šarmu un potenciālu. Trepļeva loma laikam viņam ir par grūtu. Pirmā cēlienā viņš pārāk vicinājās ar rokām un bija uzvilkts kā tāds spēļu vilciņš. Pavisam nomierinājās un iegāja lomā tikai trešajā cēlienā. Novēlu viņam pašu galveno -neieslīgt štampos. Tagad vēl lielāka ziņkārība māc redzēt otro sastāvu. Visspēcīgākie un mierīgi pārliecinošākie likās Ivars Puga ārsta Dorna lomā un Dace Bonāte Poļinas lomā. Spēcīga likās aina, kur Poļina palūdz Dornam, lai viņš viņai pasniedz puķes, kas ir iespraustas cepurē?(pēkšņi aizmirsu, kādā priekšmetā tās bija iespraustas). Patika arī ezera aina pirmajā cēlienā , otrā cēliena mātes un dēla saruna.

Saprotu, ka režisors izrādi ir vēlējies veidot  vairāk kā komēdiju,  kā nekā  Antons Čehovs ‘’Kaiju’’ arī rakstīja kā komēdiju, bet bieži uzdevums iestudējumu padarīt vieglāku un ar smaidu aktieriem sarežģī uzdevumu, jo pārsvarā aktieri izveido ārējo tēlu, bet tieši ‘’vieglajās’’ izrādēs ir grūtāk atrast dziļāko tēla būtību.

Patiešām pozitīvi, ka lielajā ņirboņā un aktivitātē  ar skaidru un tīru daudzkāršu  spēku izskan un pievērš uzmanību katrs patiess, īsts vārds, atziņa un teiciens. Tāpat kā lielveikalā, lēto preču kaudzēs atrodot ko patiešām vērtīgu un īstu.

Tā kā ‘’Kaijā’’ ir tik daudz atribūti un aksesuāri,  pēc laika sāk ņirbt acis, ir grūti skatīties ne būt īso izrādi, kas ir sadalīta trīs cēlienos. Kad tā beidzas, ir sajūta, it kā tu būtu skrējis daudzus kilometrus, un nogurums pēc tam ir diezgan liels. Izrāde uzdod jautājumus un nesniedz atbildes, tāpēc  arī  pēc šī vakara pārdomas pa galvu maisās ilgāku laiku un saprotu, ka, vienu reizi noskatoties, visus slāņus  var arī neuztvert. To gan, cik ātri un viegli jaunu formu meklēšana var ieslīgt rutīnā.

15826269_10154372856023095_7635655294572058991_n

Foto:Kristaps Kalns

7.janvāris. ‘’Granātu krāsas aproce’’ Dailes teātra mazajā zālē

Izrāde kaut kādā veidā sasaucās ar pareizticīgo Ziemassvētkiem un, ejot mājās no teātra, bija ienācis miers pat manā  Vecrīgas aktīvajā zonā. Tā nav no izrādēm, kas vēlas ko ļoti būtisku pavēstīt, bet vienkārši atgriezties  un atgādināt par mūžīgajām vērtībām un estētiska  skaistuma.

Tā ir kā skaista glezna, kurā pilnīgi viss ir skaists- scenogrāfija, tērpi, muzikālais noformējums, teksti. Aktieri spēlē ar lielu atdevi, un katrs izveidojuši  savu tēlu kā mazu, skaistu mākslas darbu. Dažreiz vienkārši vajag atmest jauno formu meklēšanu un baudīt skaistumu un smeldzi.

img_6093_fdeinats

Foto:Jānis Deinats

Visas trīs izrādes jaunā gada sākumā runā par neatbildētu mīlestību. Par iedomām un īstenību. Par atbildību. Par atklātību un godīgumu. Gads 2017 sākās tik labi, cik iespējams – ar pārdomām teātrī.

2 komentāri par “Trīs izrādes trīs dienās

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s