‘’Mežapīle’’ Nacionālajā teātrī

Tieši pirms gada Zviedrijā Dramaten teātrī redzēju ‘’Mežapīles’’ iestudējumu. Moderni, spēle ar skaņām, iztēli un video projekcijām. Seņkova iestudējums ir totāls pretstats redzētajam. Tik atturīgu un vēsu izrādi pat pašiem skandināviem būtu grūti iestudēt.

Pateicoties Nacionālā teātra izrādei, beidzot saprotu un uztveru Ibsena mūsdienīgumu un aktualitāti. Iepriekš nejutu, ka viņa lugas patiesi vēl ir aktuālas. Pirmais cēliens spēja uzturēt uzmanību un līdzdzīvošanu, bet otrajā cēlienā kaut kas ‘’nobruka’’. Vai nu izrāde ir par gara, vai arī aktieri nogurst, visa režisora uzmanība tika veltīta sākumam. Atsvešināti melnbaltais uzvalku stils, manuprāt, diezgan ātri paliek nedzīvs, vienmuļš, pastiprināti nosūc arī aktieru enerģiju. Sākumā to neievēroju, bet lugas teksti, dialogi, monologi ir krietni saīsināti, un varoņu sarunas izklausās primitīvas, pārāk vienkāršotas.

Tiek jūsmots par Ivaru Kļavinski, kurš esot sasniedzis jaunu līmeni, bet man liekas, ka viņš jau ilgāku laiku ir šādā patīkamā līmenī un spēlē godīgi, patiesi, tikai otrajā cēlienā ir sajūta, ka ir nogurums un pavīd štampi, redzētajā izrādē tas bija Pičuks no „Skroderdienām”. Jalmara lomā viņa vienkāršotie, piezemētie joki liekas nepiemēroti. Gundars Grasbergs gan atradis jaunas nianses ‘’maitu’’ lomas tēlošanai. Pēc ilgiem laikiem Sanitai Pušpurei tikusi jauna, svaiga un interesanta loma. Balss pat pilnīgi pārvērtusies! Maija Doveika Gīnas lomā neizteiksmīga, bez jaunām niansēm. Pienācis laiks, kad Elmārs Seņkovs sāk atkārtoties, un, ja neatradīs jaunus paņēmienus, viņa izrādes būs vienādas.

Zviedrijas iestudējumā aktieri plosījās un skaņas trakoja. Piemēram, Hedviga bija mazliet augstprātīga, ‘’kaksīga’’, nešpetna, bet dziļi, dziļi nelaimīga. Latvijas iestudējums it kā ir sakārtoti baudāmāks, bet ir sajūta, ka ir aizmirsts kas svarīgs. Izrādes programmiņa ir ieguvusi Dramaten stilu, bet ne saturu, jo Latvijas teātros man joprojām pietrūkst informatīvi bagātā satura par autoru, lugu, aktieriem, kas lasāms Dramaten teātra izrāžu programmās.

Šosezon ir liels prieks par Nacionālo teātri. Tik daudzveidīgi un vērtīgi iestudējumi! Beidzot teātris sāk atrast un dot spirgtas vēsmas, saglabājot savu šarmu un klasiku. Galvenais, lai teātri kopumā pavisam nepāriet uz sterilo izrāžu iestudēšanu.

777509

Foto:Kristaps Kalns

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s