‘’Svina garša’’ Nacionālajā teātrī

Šo iestudējumu gaidīju ar lielu nepacietību, jo romānu jau biju pirms kāda laika izlasījusi, un tas mani spēcīgi iespaidoja un arī satrieca. Varu teikt, tas ir viens no spēcīgākajiem pēdējā laika iepazītajiem romāniem. Un aktieru sastāvs arī likās interesants, piesaistošs.
Jau ieejot zālē, uzreiz piesaista scenogrāfija, kas ir veidota kā bibliotēka. Pirms izrādes sākšanās aktieri apsēžas bibliotēkā un lasa grāmatas, rakstus. Vienlaicīgi ekrānā parādās vēsturisko fonu raksturojoši laikrakstu izgriezumi. Arī skatoties izrādi, scenogrāfija liekas pat vairāk nekā piemērota. Rodas sajūta, ka kādā parastā piektdienas pēcpusdienā aizej uz kādu bibliotēku, apsēdies kādā ērtā stūrītī un sāc lasīt ‘’Svina garšu’’. Visi tēli, notikumi parādās tavā acu priekšā kā kino filma. Varbūt tiem, kuri nav lasījuši grāmatu, izrāde varētu šķist vēl spēcīgāka un interesantāka, jo, diemžēl, trīs stundās norisinājās tikai un vienīgi romāna atstāsts, izlaižot dažus, manuprāt, svarīgus brīžus. Es biju cerējusi, ka režisors Valters Sīlis būs ielicis vēl kādu padziļinājumu, jaunas pārdomas. Jo tās lielās pārdomas, sāpes un skumjas rodas, tikai pateicoties romānam. Bet es šoreiz nevēlos kritizēt, jo man vienmēr ir no sirds prieks, ka iestudējums kopumā ir izdevies un interesants. Un šī izrāde, lai gan ar vājo dramaturģiju, tomēr ir izdevusies, jo vairāk nekā trīs stundās ir spējīga uzturēt skatītāja uzmanību. Un no sirds ceru, ka uz šo nāks vairāk jauni cilvēki, kuri vēl neko daudz nezin par skarbo, skumjo un absurdo Latvijas vēsturi. Jo pazīstu cilvēkus, kuriem ieplešas milzīgas acis, dzirdot, ka Latvija bijusi neatkarīga arī pirms 1991.gada.
Par vienu faktoru gan esmu Valteram Sīlim ļoti, ļoti pateicīga. Un tā ir galvenā varoņa Matīsa Birkena lomas atveidotāja izvēle. Raimonds Celms ir fantastiski atbilstošs Matīss, un redzēt jaunu aktieri tik organisku, brīvu uz skatuves nenākas bieži. Raimondam ir Dieva dots talants, ko jau ievēroju pagājušogad, kad redzēju viņu pirmo reizi, ‘’Vīnes meža stāstos’’. Un pat vakar, pirmizrādē, aktieris bija tik drošs, brīvs, un no uztraukuma nebija ne miņas. Bezgala simpātisks, patiess, mierīgs, patīkams un uzreiz atšķirīgs no citiem. Par Raimondu varētu jūsmot gari un plaši, jo ir tik patīkami redzēt jaunu aktieri, kuram ir talants un latviešiem tik reti piemītošā dabiskā, brīvā, pašcieņas būtība. Pie tam viņš ir ļoti fotogēnisks, labs videomateriāls. Ceru, ka viņam nāks pareizas, lielas lomas un režisori, kuri neieliek vienos rāmjos, stereotipos.
Pārējie aktieri, jāatzīst, bija diezgan vienpusīgi, māksloti, bet nebija jau arī daudz, kur izpausties. Neatbilstoša likās Līga Zeļģe, kura ar dažiem teikumiem vien spēja nokaitināt. Arturs Krūzkops Kažas lomā ļoti patika un labi palika atmiņā, un viņš ir viens no retajiem domājošajiem meklētājiem un rutīnā neslīgstošajiem aktieriem. Kopumā izrāde liek domāt un aizved pat pie citiem jautājumiem, pārdomām. Arī nākamajā dienā daudz domāju par pagātni un savām saknēm. Saku siltu paldies Nacionālā teātra radošajai komandai par ieguldīto darbu!

752783

Foto:Agnese Zeltiņa/http://apollo.tvnet.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s