‘’Amerika jeb bez vēsts pazudušais’’ Dailes teātrī

Ilgi domāju, vai par šo izrādi rakstīt jeb labāk nē. Tomēr izvēlējos pamēģināt uzrakstīt. Ir pirmizrādes vakars. Par brīnumu, visi ir ieradušies laikus. Gandrīz neviens nekavē. Lielajā zālē ir brīnumains klusums, kas valda reti. Varbūt vairāki, tāpat kā es, cer, ka šī izrāde varētu būt notikums. Nezinu. Bet manas cerības sabruka, sākoties izrādei. Žēl.
Dailes teātrī pēdējā laikā neesmu redzējusi neko pārāk kvalitatīvu, bet šī izrāde pašlaik negatīvā veidā pārspēj visus pēdējā gada iestudējumus. Jau paskatoties uz pārblīvēto scenogrāfiju, labas asociācijas nerodas. Tai nav ne kripatiņas šarma. Un arī kostīmi visi ir redzēti. Jau ārējais sabojāja izrādi. Un ar katru ainu kļūst aizvien trakāk. 2.cēlienā jau rodas sajūta, ka esmu iemaldījusies kādā amatieru teātrī. Pat nezinu, ar ko lai sāk. Nākamajā dienā pēc izrādes noskatīšanās aizgāju uz bibliotēku un izņēmu Kafkas romānu ‘’Amerika’’ oriģinālvalodā( vācu valodā). Sāku lasīt pirmās lappuses, un tajās ir tas pats vienmuļais stils, ko redzēju iepriekšējā vakarā. Režisors ir sapratis satura bezsaturu, bet varbūt tad var izvairīties no šādām lugām? It īpaši, ja nepalīdz ne aktieriem, ne izrādes attīstībai. Arī vienmuļas lugas var izveidot par spēcīgiem darbiem. Un man sāk apnikt aktieru vienveidīgās lomas. Tas jau sāk izskatīties pēc atstrādāšanas, atrunāšanas( kas Latvijā taču tik populāri). Varbūt režisori un paši aktieri varētu padomāt, ko darīt, lai vienmēr nebūtu viens un tas pats? Un vistrakākais ir, ka neviens nepalīdz aktieriem, kuri tikai nesen pieņemti štatā. Šo īpašību ievēroju citā teātrī(Nacionālajā teātrī). Manuprāt, Edijs Zalaks ir jauks aktieris ar īpašu šarmu uz skatuves, bet viss izrādes smagums tika uzkrauts uz viņa pleciem. Bet varbūt katram ir jāiziet cauri režisora sitiena murgiem? Un lasīju, ka daudziem patikusi Ērika Eglija. Kāpēc? Mani viņas tēlojums atgrūda, vācu valoda grieza ausīs, samākslotība uz beigām kaitināja. Ja bija domāta groteska, tas neizdevās. Dainis Gaidelis ļoti uzrunāja dialogā ar Kasparu Zāli vienā no pirmajām ainām.
Un visbeidzot, kas mani nokaitināja līdz baltkvēlei! Ja aktieri runā citā valodā( šajā gadījumā tā ir vācu valoda), tad kas viņiem liedz to iemācīties pareizi? Samirai Adgezalovai cenšoties dziedāt vāciski, nesapratu ne vārdu. Drīzāk izklausījās pēc arābu, nevis vācu valodas. Vienīgais saprotamais dziedājums vāciski bija Leldei Dreimanei. Un, ja nemāk, tad varbūt var iztikt ar latviešu valodu?
Ceru, ka šo izrādi pēc kāda laika noņems no repertuāra. Šīs ir mazas mocības gan mums, gan aktieriem. Un tā ir arī režisora un teātra necieņa pret saviem aktieriem. Un šoreiz no visas sirds saprotu tos, kuri iet prom jau no pirmā cēliena. Pirmo reizi bija sajūta, ka izrāde ir laika tērēšana. Un slikta kvalitāte par diezgan sulīgām naudas summiņām. Vai tas ir godīgi?

Bez_vests_paz-Janaitis-8078

Foto: Gunārs Janaitis, http://www.dailesteatris.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s