‘’Cerību ezers’’ Jaunajā Rīgas teātrī

Piedzimusi Stokholmā. Dzīvoju pašā Rīgas centrā. Krievu valodu nesaprotu, zviedru un vācu gan.Tā īsumā par mani. Nekad nav bijusi iespēja un vajadzība saskarties ar blokmājām, priekšpilsētām un to vidi. Tāpēc izrāde man ir kā vēsture vienā vakarā un citas vides iepazīšana. Tas ir tik vērtīgi un vajadzīgi…
Ejot uz izrādi, nebiju domājusi, ka tā būs kā sitiens pa galvu un sirdi. Attīrīšanās seanss skatītājiem un pašam režisoram. Ar savu vienkāršību, dzīves patiesību un nemelošanu izrāde ir īsts brīnums. Manuprāt, vislabākais veids, kā atbrīvoties no pagātnes sāpēm un pārdzīvojumiem, ir tos izrunāt. Un Vladislavs Nastavševs to darīja, iestudējot ‘’Cerību ezeru’’ un pastāstot mums savu stāstu. Izrāde mani mazliet satrieca, jo tikai tagad tā līdz galam sapratu, cik Latvijas sabiedrība ir traumēta, un savus skeletus no skapjiem vēl joprojām nevāc prom. Palika tik skumji ap sirdi. Cik gan vientuļi, nebrīvi un pagātnē iestrēguši cilvēki dzīvo mazajā Latvijā. Bija sajūta, ka visas pasaules skumjas bija sakrājušās izrādē. Daudzi smējās kā kutināti un tricināja visu krēslu rindu, es nespēju tā vienkārši pasmieties. Bija, protams, brīži, kad bija amizanti, bet kopumā cilvēki smējās par smagām un nopietnām lietām. Un mana vislielākā cerība ir, ka varbūt vecākā paaudze beidzot sapratīs kaut vai vienu tik it kā mazu lietu, ka bērns nav jāspiež iet uz simts dažādiem pulciņiem, ja pašam nav vēlēšanās. Nabaga bērnam vispār neiznāk bērnība, un nākotnē izaug traumēts. Mani vecāki nekad nav spieduši darīt un piedalīties, kur nevēlos, un esmu viņiem no visas sirds pateicīga par to. Un tik un tā esmu atradusi nozari, kura man ir svarīgāka par visu… Izrāde ir tik vērtīga gan vecākai paaudzei paskatīties uz sevi, gan jaunākiem, lai nepieļautu kļūdas nākotnē.
Biju patīkami pārsteigta par Intara Rešetina veikumu Vlada lomā. Tik īstu, vientuļu un no sirds patiesu tēlojumu sen nebiju redzējusi. Un saspēlē ar JRT aktieriem- fantastiski! Cik labi, ka Intars Rešetins ir viens no retajiem aktieriem – meklētājiem, un, kas meklē, tas var atrast. Guna Zariņa mani laikam nekad nebeigs pārsteigt. Atkal jauns tēls, citas nianses. Un no sirds patiess Naģeždas tēls. Andris Keišs brīnišķīgi koķets(kā vienmēr). Un cilvēku mīlestība pret Jaunā Rīgas teātra aktieriem dažreiz nav vārdiem aprakstāma. Tāds pozitīvisma un mīļuma starojums dažreiz nāk no skatītāju rindām, ieraugot teātra labākās pērles.
Asaras nebija iespējams noturēt. Un domas nākamajā dienā pēc noskatīšanās- arī nē. Izrāde ir pašlaik labākais, ko ilgākā laika posmā esmu redzējusi no jauniestudējumiem. Esmu dziļi pateicīga režisoram par uzdrīkstēšanos izstāstīt savu stāstu. Es bieži tā nesaku, bet izrāde ir noteikta jāredz! Paldies visai radošajai komandai par darbu!

ezers_6-664x443

Foto: Jānis Deinats, http://www.la.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s