”Dzeja” Jaunajā Rīgas teātrī

‘’Dzeja’’ ir vienreizēja, neatkārtojama un ļoti, ļoti īpaša. Katru dzejoli izjutu kā savējo. Katrs aktiera smaids un mulsuma mirklis sasildīja manu sirdi.
Ieejot mazajā zālē, radās tāda tīra sajūta. Viss balts, divi galdi ar grāmatām uz tiem un daži krāsaini krēsli. Šī ir patiešām īpaša izrāde, jo aktieri var atļauties būt patiesāki un nevar paslēpties aiz lomas. Izrādei sākoties, aktieri vēl bija mazliet samulsuši. It kā skolā būtu jāskaita dzejolis. Virpināja matus, ritināja piedurknes, un bija tāds mulss klusums. Laikam ritot, aktieri aizvien vairāk iegāja dzejā. Šoreiz dzejoļi, ko viņi bija izvēlējušies, bija tādi nopietni, pasmagi. Daudz Aspazija un Rainis. Dzejoļi par gāzēm, tēvu- šoferi, vientulību, Sēnu un mīlestību. Kā nopratu ,tad parasti izrāde tiek pabeigta ar vienu Šekspīra dzejoli, bet šoreiz Gunai Zariņai bija vēlme pabeigt savādāk. Ļoti žēl, ka neatceros autoru, bet pēdējās rindiņas bija:’’…Un katrs vārds ir sūds.’’ Un tie vārdi ir tik ļoti patiesi. Es noteikti aiziešu uz ‘’Dzeju’’ vēlreiz, jo katra izrāde ir atšķirīga un katru reizi var iegūt ko jaunu.
Tas, ko mīlu Jaunajā Rīgas teātrī, ir fantastiskā saspēle un uzticēšanās viens otram, ko aktieri izstaro. Viņi dažreiz viens otru saprot jau no pusvārda. Apbrīnojami! Gunai Zariņai lasot dzejoļus, man tirpas skrēja un, kad tika izdziedāti dzejoļi, man sariesās asaras acīs.
Pēc izrādes roka sniedzas pēc kādas dzejas grāmatiņas. Lielāko daļu no lasītajiem dzejoļiem nepazinu, bet klausoties likās, ka tos zinu no galvas visu savu dzīvi._b4w5011-fdeinats_0

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s