Valmieras Drāmas teātra viesizrādes Rīgā

Teātra sezonu šogad iesāku ātrāk, pateicoties viesizrādēm. Noskatījos trīs izrādes, lai gan būtu labprāt redzējusi vēl kādu izrādi, bet braukšu uz ārzemēm. Šī bija mana pirmā tikšanās ar valmieriešiem.
Pirmā izrāde, kuru noskatījos, bija ‘’Zojkina kvartira’’(Zojas dzīvoklis), 3.augustā, Nacionālā teātra lielajā zālē. Izrādi spēlēja pēdējo reizi. Izrādei sākoties, varēja just aktieru satraukumu un mazu nedrošību, bet, izrādei ritot uz priekšu, viņi iespēlējās. Noskatoties izrādi, sapratu un izjutu, ka” Zojas dzīvoklis” ir piedzīvojis un izdzīvojis savu mūžu. Ļoti patīk, ka šis teātris „nevelk” līdz pēdējam un laikus saprot, kad izrāde ir nodzīvojusi pietiekami ilgi un vairs nav dzīva, svaiga. Bet kopumā izrāde patika ar krievu dziesmām(lai gan nesapratu ne vārda, vairāk baudīju Daumanta Kalniņa fantastisko balsi un skaistās dziesmas), drāmu, smeldzi. Izrāde arī bija bezgala sāpīga. Patika Ieva Puķe Zojas lomā. Apbūra Kārlis Neimanis, kas apburoši mainījās savā lomā, sākot no mazā, labā eņģelīša ķīnieša pārvēršoties par ļaunu, sātanisku cilvēku, kurš prata pazust laikā un neiekulties nepatikšanās. Pārliecināja Imants Strads, Inese Pudža, Mārtiņš Meiers. Jau noskatoties vienu izrādi, uzreiz var sajust lielisku komandas darbu, sadarbību, lielus talantus, teātra stabilitāti.
Pēc dažām dienām(6.augustā) atkal devos uz Nacionālo teātri baudīt kolosālu izrādi, kuru arī spēlēja pēdējo reizi. Rūdolfa Blaumaņa ‘’Raudupiete’’. Pirms kāda gada(varbūt diviem)biju lasījusi šo noveli. Jau lasot vien tirpas gāja pāri kauliem, bet izrāde bija pat vēl spēcīgāka. Vēlos pateikties no sirds Elīnai Vānei par Raudupieti. Valmierā ir ārkārtīga talantīga aktrise, kura ar visu sirdi nepilnās divās stundās izdzīvoja šausmīgo Raudupietes likteni. Ļoti reti var redzēt, ka aktieris mainās, izrādei ritot. Izrādes sākumā Vānes varone bija cerību pilna, pat laimīga. Ar laiku viss mainījās, un Raudupiete sāka iekšēji sabrukt, un beigās viņa bija iznīcināta. Izrāde patiešām ierāva pilnīgi savā pasaulē līdz pat pašām beigām. Un nekad laikam nebiju dzirdējusi lielajā zālē tādu klusumu un līdzdzīvojuma intensivitāti. Viss aktieru ansamblis bija spēcīgs.
Un trešā izrāde bija sestdien, 8.augustā Nacionālajā teātrī. Skatījos samērā nesen iestudēto ‘’Balle būs’’. Caur deju un mūziku izdzīvojām visu Latvijas vēsturi. Šī bija patiešām labākā izrāde, ko biju pēdējā laikā redzējusi. Man ir pat grūti atrast vārdus, lai aprakstītu, cik ļoti apbūra visas dejas, dziesmas un skaistā mūzika. Apbūra arī Kārlis Neimanis. Ārkārtīgi talantīgs aktieris! Šajā karstajā augusta dienā, kad man Vecrīgā ēnā termometra stabiņš rādīja plus 35 , es veldzējos Valmieras teātra aktieru sniegtajā svaigumā, enerģijā, savdabīgajā atmosfērā. Valmieras teātra izrāžu kvalitāte un vēstījums ir augstāks un spēcīgāks kā dažā ļoti izslavētā Rīgas teātrī. Manuprāt, tīrā,nesamudžinātā, nepārspīlētā vēstījumā ir ļoti liels spēks, un Valmieras teātris to man iedeva.
Sezona ir sākusies! Manuprāt, šī būs sezona ar klasiskiem darbiem, bet moderniem iestudējumiem. Un Valmieras teātri esmu paspējusi ļoti iemīlēt. Centīšos rudenī aizbraukt uz Valmieru un pabaudīt kādu iestudējumu. Nevaru atbildēt, ko gan es darītu bez teātra, tāpēc paldies un lai šī sezona ir veiksmīga.

pizap.com14391216831031

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s