”Māceklis” Jaunajā Rīgas teātrī

Nebiju cerējusi, ka ‘’Māceklis’’ Jaunajā Rīgas teātrī būs tik interesanta, spēcīga, trāpīga un patiesa izrāde. Un, pats galvenais, lai gan izrādē runā par nopietnām un smagām tēmām, izejot ārā no teātra, paliek viegla sajūta un pozitīvs garastāvoklis .
Līdz šim biju redzējusi tikai vienu izrādi, kuru režisējis Meikšāns, „ Ričards III” Dailes teātrī, un man, diemžēl, tā ļoti nepatika, bet šī izrāde bija pilnīgs pretstats. Režisoram raksturīgs vācu stils izrādēs(sterilums, vienkāršība, nekas lieks uz skatuves), un šo lugu arī rakstījis vācu rakstnieks Mariuss fon Maienburgs, man bija ārkārtīgi interesanti skatīties. Un jau no pirmajiem elpas vilcieniem, izrunātajiem vārdiem izrāde pārņem savā varā un nelaiž vaļā pat līdz pašām beigām. Apbrīnoju aktierus, kuri spēja vienā acu mirklī ieiet jau citā tēlā, un par to liecināja tikai kāda pamainīta ķermeņa kustība, mīmika un balss intonācija. Elitas Kļaviņas, Gata Gāgas un Viļa Daudziņa saspēle bija brīnišķīga! Visi trīs bija ļoti vienoti un saskanīgi. Viļa Daudziņa cilvēcīgais un sirsnīgais Georgs ar kreiso īso kāju, Gata Gāgas Benjamiņš ar protestu un pārdomām, un Elitas Kļaviņas skolotāja man īpaši patika.
Manuprāt, izrādes temats ir svarīgs un mūžīgi aktuāls sabiedrībā, bet izrāde nenostājas nevienā pusē un tādā veidā rosina beidzot atklāti un nekomplicēti atbildēt sev pašam uz it kā zināmiem un tomēr līdz galam „neiztīrītiem” jautājumiem. Ar vācu valodu un domāšanu augu no bērnības, tāpēc šis skaidrojoši neuzspiestais veids par dažādiem jautājumiem man ir tuvs un saprotams. Es jau sen zinu, ko domāju par reliģiju, un ‘’Māceklis’’ tikai paspilgtināja, apliecināja manus uzskatus. Vēlāk, pēc izrādes, redzēju, ka daudzas vecākas kundzes bija sakniebušas lūpas un pat neaplaudēja. Laikam būs aizskartas, bet es atkal skatos savādāk. Izrāde jau uzkrītoši nevienam neko nepārmet, bet parāda, kas notiek, ja sāk kļūt fanātisks savā reliģijā un ne tikai reliģijā. Benjamiņš ir jauns un metas Bībelē ar visu savu sirdi un dvēseli, un kļūst tik apmāts ar to, ka pat ir gatavs nonāvēt cilvēkus. Spēcīgas bija tieši beigas, kad uz īsu laiku zāles sānu sienās parādījās spoguļi un parādīja mūs visus. Mēs jau visi esam tādi mācekļi, katrs savā jomā un veidā, un tas, ko mēs darām, ir arī mūsu atspulgs. Izrādi ir patiešām vērts redzēt, un es to iesaku noskatīties tiem, kuri vēlas un spēj uzsākt atklātu sarunu ar sevi. Tā varbūt pat ļaus mazliet sakārtot un pārdomāt savu dzīvi. Un vai ir vērts sevi pienaglot ar tik lielām fanātisma naglām, ka nevar vairs tikt ārā no savu uzskatu pārspīlētas apmātības? Paldies režisoram un visiem trim aktieriem par šo izrādi, kuru izbaudīju pilnībā, un tā man bija liels un pozitīvs pārsteigums!

t_647414

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s