”Peldošie-ceļojošie” Jaunajā Rīgas teātrī

Tikai tagad izdevās redzēt izrādi, kas ir atzīta par gada labāko izrādi sezonā 2013/2014. Izrāde ir ļoti īpatnēja, un pārdomas atnāk dažas dienas pēc izrādes noskatīšanās.
Izrāde nav slikta, bet gada labākā izrāde tā noteikti nav. Ko gan spēj paveikt daži ietekmīgi kritiķi, lai ne pārāk spēcīga izrāde tiktu celta spārnos? Es vienkārši nesaprotu, ko tik daudzi ir atraduši šajā trīs stundu garajā mazajā bezjēdzībā? Labi, tērpi izdevušies brīnišķīgi un atbilstoši katram tēlam. Mūzika arī skaista, vienīgi žēl, ka nesaprotu ne vārda krieviski, tāpēc varēju vienīgi nojaust, par ko dzied. Arī aktieru meistarība, spēlējoties un žonglējot ar klavierēm, ir apbrīnojama. Skatoties baidījos, ka tik kāds aktieris neizdara kādu nepareizu kustību jeb rokas vēzienu, tad ātri varētu tikt pie smagiem sasitumiem un saspiestiem pirkstiem, un tas nu nebūtu izrādes vērts. Ļoti patika Baibas Brokas mazā lomiņa(bohēmiste Poļina). Man ārkārtīgi patika tās mazās niansītes, kā Brokas varone ieskrēja un izskrēja ar saviem mazajiem, klaudzošajiem solīšiem. Bija tāda maza burvības sajūta… Arī jaunais Mārtiņš Upenieks Lavrika tēlā bija labi iejuties. Un,kad viņš pārvietojas pa skatuvi, runā ir jūtams tāds patīkams vieglums un dzīvelīgums. Andris Keišs ar savu pardon un vienkāršību(viņa tēls Dmitrijs mīlēja tieši un vienkārši)bija amizants, un man patika. Izrādes stiprā puse ir pēcgarša. Dienas iet, un es vēl joprojām ik pa laikam aizdomājos par izrādi. Es saprotu Nastavševu, ka viņam gribas iedvest jaunas vēsmas teātrī un parādīt ko neredzētu formas ziņā, jo ir ļoti grūti mūsdienās izdomāt kaut ko jaunu, interesantu un saistošu. Tas puslīdz ir izdevies, bet trīs stundas stumdīt klavieres no vienas skatuves puses un otru? Diemžēl, šī ideja, ka klavieres var būt jebkas, kas iešaujas prātā – kuģis, jūra, mājas, zārks, istaba un pat telefons – apnika un pat traucēja savā vienveidībā.
Man par šo izrādi ir ārkārtīgi dalītas sajūtas, un, ja man kāds jautātu, vai tad man patika vai nē, es nespētu atbildēt. Izrāde pirmajā brīdī liekas garlaicīga(es pat biju apsvērusi iespēju doties pēc pirmā cēliena prom)un tukša, bet, jo tu vairāk domā un atceries, jo izrāde kļūst daudzslāņaināka, interesantāka un īpatnējāka. Un tā jau tas ir, ja mēs esam peldošie-ceļojošie….

sta2459s-fotoansisstarks-44084933

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s