”Bovarī kundze”

Pirms kāda mēneša biju izlasījusi grāmatu un tāpēc zināju,kas mani sagaida. Aktieru sastāvs izklausījās daudzsološs, un gāju ar cerību, ka izrāde būs tikpat laba kā grāmata.
Scenogrāfija bija ļoti auksta un mani kā skatītāju mazliet atgrūda. Mūzika arī bija neizteiksmīga. Un galvenā problēma bija,ka scenogrāfija ir redzēta( tie divi skatuves plāni jau bija ‘’Finita la Comedia!’’ un krāsu gamma bija ‘’Milēdijā’’). Bija tāda sajūta, ka režisors aktieriem nav devis nekādu pamatu un visi, izņemot divus, kūlās, kūlās un nevarēja atrast krastu. Piemēram, Gints Andžāns centās, bet viņam nebija pamata un tāpēc viņa Leons nebija ne šāds, ne tāds. Artūrs Skrastiņš man patika. Beidzot sāk atgriezties agrākais Skrastiņš! Viņam loma diezgan labi padevās, un viņš netraucēja. Diemžēl, Kristīne Nevarauska Emmas Bovarī kodolu nebija pārkodusi. Sākot ar ārējo( parūka bija ļoti nedabiska, matu krāsa bija šausmīga) un beidzot ar to, ka viņa nebija atradusi savu tēlu. Viņa bija Kristīne ar citu tēlu sajaukumu( Skārleta, Aija un pat maķenīt Skārdulīte). Tā jau viņa citās lomās mani ir pārliecinājusi pilnībā un viņa ir ļoti talantīgāka, bet Emma viņai nu galīgi nesanāca. Un vēl es nesaprotu, kāpēc vajadzēja atkal likt kopā Artūru Skrastiņu un Kristīni Nevarausku, jo viņi gandrīz to pašu piecas stundas spēlēja ‘’Vējiem līdzi’’ un tāpēc viņiem abiem bija ļoti grūti radīt ko jaunu, un abās lomās paradījās sejas izteiksmes un veids kā Skārletai un Retam Batleram. Vienīgie, kas šinī izrādē bija dzīvi- Juris Žagars un Ilze Ķuzule- Skrastiņa. Žagaram bija tāds vieglums spēlējot, un pavedinātājs viņš ir riktīgs. Viņš savu tēlu bija atradis un varēja redzēt, ka viņš bauda spēles un radīšanas prieku, stāvot uz skatuves. Un Ilze(kalponīte),kas gandrīz visu laiku atradās uz skatuves, bet lielākoties nerunāja, bija vienkārša fantastiska! Jau no pirmajām minūtēm, kad viņa atradās uz skatuves, viņa bija tēlā. Bet tas, ka Žagaram un Ķuzulei tik labi sanāca, bija tikai viņu pašu nopelns un darbs.
Manuprāt, režisors ir vai nu izlaidis jeb nav akcentējis tās lugas vietas, kas maina visu romānu gaitu jeb nobeigumu. Piemēram, beigām bija jābūt dramatiskām, bet tās bija diezgan sakratītas un kaut kas trūka. Es nesaku,ka izrāde ir neizdevusies, bet tā bija diezgan mākslīgi konstruēta un vienkārši bija ‘’nedzīva’’. Horeogrājia arī nebija pavisam baudāma. Un izrāde bija tāda ierobežota. Bet viens gan man patika,ka režisors sievieti-Emmu nenosoda, bet gan parāda, cik viņa sirdī bija nelaimīga un izmisuma pilna. Un ne izrāde, ne grāmata nedod atbildi-kāpēc īsti viss tā notika un kurš tad īsti pie visa ir vainīgs, ja vispār tāds ir. Es, protams, novēlu, lai izrādei ir ilgs mūžs, jo aktieri ir ielikuši milzīgu darbu un daudziem var noderēt ārēji mierīgais, provinces pilsētiņas laika ritējuma vēstījums, kurā kaislības gruzd visur, tikai ne ārpusē; var noderēt, lai piestātu un padomātu par savu patieso būtību.

Bovari_kundze-Janaitis-9305

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s