”Lēnprātīgā” Dailes teātrī

Būšu godīga, no sākuma nedomāju, ka šī izrāde būs tik pārsteidzoši laba un efektīva ar visu savu vienkāršību un cilvēku svarīgāko- mīlestību.
Izrādes vēstījums ir tagad tik ārkārtīgi aktuāls un īstenībā tik vienkāršs. Bet līdz asarām smeldzīgs, sāpīgs un skumjš. Es Ģirtam Ķesterim pēc šīs izrādes piešķirtu uzreiz arī otru Trīszvaigžņu ordeni ,jo šī loma viņam iznāca nepārspējami. Mani viņš patiešām aizkustināja līdz sirds dziļumiem, un tās asaras izrādes beigās bija pēdējais piliens, un man pašai pār vaigiem notecēja pa asariņai. Patiešām, viņa aktierspēle, sarunvalodā runājot, pa aknām. Arī Ieva Segliņa ar tik maz sakāmo pārliecināja pilnībā. Ievā man ārkārtīgi patīk viņas dabiskums, un es jūtu, ka viņa uz skatuves nemelos, bet ir tik ļoti patiesa. Un Lidija Pupure, manuprāt, ir daudz, daudz piemērotāka šinī lomā nekā Lilita Ozoliņa. Dzīve jau nokārto visu tā, kā tam jānotiek…
Varēja redzēt, ka aktieri pirmizrādē bija ļoti uztraukušies. Ģirtam lūpas bija sausas, un rokas visiem trim aktieriem mazliet trīcēja. Bet, lai būtu pirmizrāde, viņu emocijas un aktierspēle tik ļoti pārliecināja! Varbūt arī tas pirmizrādes satraukums bieži vien rada to, ka izrāde ir patiesāka, dzīvāka, jo aktieri vēl visu nav ‘’pieslīpējuši’’ līdz galam un bieži vien tas ir daudz interesantāk. Šī izrāde man paliks prātā ilgi, jo tā ir tik ļoti sāpīga un emocionāla. Ja godīgi, tik labu izrāde es sen vairs neesmu redzējusi un ir prieks, ka režisors vēl ar mums,skatītājiem ,runā nopietni un nerada tikai izklaides gabalus. Mihailam Gruzdovam vislabāk sanāk veidot šādas izrādes- dvēseliski traģiskas izrādes, kur ir ļoti jāiedziļinās un ir savā veidā arī diezgan klasiskas un sāpīgas. Man ārkārtīgi patīk tā dziļā dvēsele un kad sirsniņa izrādes laikā iesmeldzas, un arī kāda asariņa dažreiz norit. Lūk, ‘’Lēnprātīgā’’ ir izdevusies izrāde, un man ļoti liels prieks par to! Ceru, ka izrādei būs labs mūžs un cilvēki, noskatoties izrādi, padomās mazliet par dzīves vērtībām, par mīlestību, vai tā, kā es mīlu, ir pieņemami otram, par vārdu, ko pasakām tuvākajam, jo nogalināt var gan viens vārds, gan klusēšana , par to, cik ļoti jāapzin un jāsaudzē viss,kas cilvēkam ir svarīgs un dārgs. Tāda sajūta, ka nav vairs ļoti daudz laika, lai šo it kā vienkāršo patiesību cilvēku vairums saprastu un realizētu dzīvē…

IMG_1683-fDeinats

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s