Vasara 2014!

Vasarā neesmu savā blogā vispār rakstījusi. Jā,arī septembrī nav sanācis. Vēlējos atpūsties un sakārtot domas pirms jauna sākuma. Šoreiz vēlos parunāt ne tikai pat teātri,bet ari par vasaru,pārdomām un atziņām,bet teātris arī būs.
Vasara vispār ir tāds atpūtas un domu sakārtošanas laiks. Kad vari būt tu pats,kaut uz kādu īsu laiciņu. Tad var arī paskatīties uz visām lietām,problēmām ar citu skatījumu. Varbūt mierīgāk,skaidrāk. Neko nesaasinot… Vasara vismaz man ir arī jaunu lietu atklāšanas laiks. Protams,es meklēju un skatos uz jaunām lietām visu laiku. Jā,agrāk es biju daudz konservatīvāka,stīvāka, kas attiecās uz jaunām lietām. Līdzko izdzirdēju un redzēju,ka man tuvojas kas jauns, tad es uzreiz iekrampējos un nevēlējos pat pamēģināt. Jo man galvā uzreiz skanēja:’’Priekš kam man to vajag? Vecais ir labs. Ja nu man nepatiks? Tas, kas man jau ir, daudz labāks par jauno.’’ Bet kopš šīs vasaras man ir atvērušās acis. Es tagad mēģināju izmantot katru iespēju izmēģināt kaut ko jaunu,jo tas taču ir tik interesanti! Un tas var dot pārdomas,jaunas iepazīšanās,emocijas. Protams,kādreiz var arī jaunais nepatikt,bet, ja tu nekad nemēģināsi, kā tu tad zināsi, vai tev tas patīk jeb ne? Ir jāuzdrošinās. Es tagad nesaku,ka vispār nav vispirms jāpadomā. Skaidrs,ka ir. Ir jāapsēžas uz kādu stundiņu jeb dažām minūtēm un jāpārdomā .
Bija vasarā viens periods,kad nekas nekustējās ne uz priekšu, ne atpakaļu. Un tas bija tieši vasaras vidū. Vasaras sākums man bija ļoti aktīvs. Pirmās nedēļas pēc skolas bija pilnas. Arī mazliet vēlāk satikos ar dažiem cilvēkiem, redzēju,aizgāju,aizbraucu,bet, kad atnāca milzīgais karstums, man viss apstājās. Jutos ļoti slikti savā ķermenī,jo no karstuma nez kāpēc biju sākusi daudz vairāk ēst,bet kustēties gandrīz vai nekustējos. Biju neapmierināta. Bet augusts,kad braucu uz Stokholmu, bija kā atpestītājs. Jau kopš pirmajām stundām,ko pavadīju ceļā(lidoju ar lidmašīnu),vairs nemācēju valdīt pār savām emocijām. Viss ,kas bija sakrājies pēdējos 4mēnešus, tagad lauzās uz āru. Tas man tomēr bija tik svētīgi! Vēlāk patiešām jutu,ka jūtos daudz vieglāka,brīvāka,gatava jaunām lietām. Es Stokholmā atradu jaunu sevi. Biju mainījusies. Dažas nedēļas tur mani izmainīja uz 180 grādiem.
Beidzot iepazinu arī zviedru teātri. Pabiju uz 2 izrādēm Kungliga Dramaten un vēl arī uz Guidad tour)ekskursija pa teātri)zviedru valodā. Tas viss mani beigās tā atvēra garīgi! Sākumā biju ļoti skeptiska,uzskatīju,ka Latvijā viss ir perfekts,it īpaši teātros. Jā,Guidad tour vēl biju pavisam skeptiska,bet jau tur mani fascinēja tik daudz lietas(bet to sākumā negribēju vispār atzīt). Kostīmu nodaļa,šūšanas darbnīca,lielā zāle,viss teātra interjers,vēsture un gids. Un arī visu cilvēku veids. Viņi ir tik rūpīgi,patiešam intersējas par cilvēkiem,nekādīgi nehalturē,ir tik profesionāli un tanī pašā laikā tik sirsnīgi,draudzīgi,vienkārši un silti. Tas kaut kur tik ļoti motivēja. Un viņi par sevi ir arī lepni,bet ne augstprātīgi. Gids nekādā ziņā neko neidealizēja.. Daudzas lietas pateica tādas, kādas ir. Un tas ir arī tik ļoti patīkami. Beigās, pirms viņš no mums visiem atvadījās ,viņš mums pateica ko tādu,ka es joprojām to atceros.’’Ir cilvēki,kas teātrī visu laiku kaut ko meklē,es tai skaitā,bet ir daudzi,kas vienkārši strādā,tikai ar tehniku,un tā visu savu dzīvi…’’Nākamajā dienā aizgāju uz īstu zviedru lugu ‘’Utvandrarna’’. Man tik ļoti patika! Vēl joprojām atceros. Bet to, protams,ļoti ilgi laiku negribēju atzīt. Kaut ko tik emocionālu,siltu,tādu drāmu,emocijas sen nebiju izjutusi. Nē,vispār nekad nebiju jutusi. Vismaz ne Latvijā. Izrāde bija savā veidā tik vienkārša,bet arī sarežģīta. Tik motivējoša un aizkustinoša. Līdz asarām reāla. Noteikti,noteikti iešu uz šo izrādi otrreiz un katram silti iesaku kādreiz šo izrādi noskatīties,jo tā ir maģiska! Tad jau pēc 3dienām aizgāju vēlreiz uz Dramaten,bet šoreiz jau uz komēdiju ‘’Den girige’,’ un tā man arī ļoti,ļoti patika! Tik silti un sirsnīgi sen nebiju smējusies. Vēl,ko es secināju,zviedru publika ir daudz atsaucīgāka nekā Latvijā. Ja viņiem patika, tad viņi to arī izrāda un pieceļas kājās un applaudē. Viņiem ir arī daudz lielāks respekts pret aktieriem, un viņi arī novērtē viņu darbu. Bet šeit pārsvarā visi kā mēmas zivis pieklājīgi par visu applaudē,ne uzsmaida,neko. Tas tomēr ir ļoti nepatīkami… Pateicoties vasaras ceļojumam, esmu nonākusi pie daudz atziņām,pārdomāmam. Man ir plašāks skatījums tagad.
Šī vasara bija tik īpaša,citādāka. Vispār šis gads ir tik savāds. Man vienīgajai tā šķiet?

Fotoattēls0349

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s