Izrāde ”Milēdija”

Tā arī nesapratu un nesaprotu,kāpēc cilvēki komentāros raksta,ka izrāde ir tik šausmīga,tā ir ņirgāšanās par mūsējiem…STOP! Ja nesaprot knifiņus un nianses, nevajag tad runāt! Vēlāk pie šīs tēmas atgriezīšos.

Man pirmo reizi no Dailītes izrādes dvesa aukstums,nebija sirnsības un nejuta komandas darbu. Bija izjūta,ka aktieri vispār nejutās savā ādā, it īpaši daži no maniem mīļākajiem aktieriem. Piemēram, kad 2.cēlienā Intars Rešetins dziedāja vāciski un mēģināja iekustināt publiku, man gribējās no kauna zemē ielīst. Mans mīļākais aktieris! Man kļuva žēl gan viņa, gan citu. Arī Dārta Daneviča šoreiz nebija laba. Arī ,ja zinu, uz ko viņa ir spējīga! Viņa var izrādēs veikt brīnumus! Arī Aldis Siliņš,Lauris Dzelzītis, pat Gints Grāvelis šoreiz ar savu enerģiju un šarmu neko nevarēja līdzēt. Ģirts Ķesteris- vēl kaut kā, bet arī nebija tik labi kā parasti. No vienas puses, Agnese Zeltiņa visā šinī aukstumā iederējās,bet talants kā aktrisei viņai gandrīz nav nemaz. 1.cēlienā man šķita, ka viņa vēl bija ok,bet nu 2.cēlienā bija kā bija. Agnesei ir ļoti laba balss,viņa var būt modele,dziedātāja,var ierunāt filmas,bet tikai ne spēlēt galvenās lomas! Viņa no sevis neiedeva NEKO, atšķirībā no visiem pārējiem. Radās iespaids, ka viņa “iesaldēja”  savus kolēģus uz skatuves.

Bet viena lieta gan šinī izrādē bija laba. Izrāde lika domāt,ieguvu daudz atziņu un ,man šķiet, tas izrādē ir galvenais! Ļoti spilgta režisoram izdevās atriebības tēma – atriebība  pāriet no paaudzes uz paaudzi, beigas bija spēcīgas!!!

Bet nu par šīs izrāde pērlēm. Manuprāt, Gints Andžāns mani nebeigs pārsteigt. Viņš ir tik daudzveidīgs! Viņu var vienīgi apbrīnot. Pateicoties viņam,man pat dažās vietās sakāpa tāds kā kamols. Un Juris Žagars bija fenomenāls! Un vēl tāda sadarbība 2.cēlienā ar Daini Grūbi! Es apbrīnoju un baudīju! Tieši viņi izrādi padarīja kaut cik dzīvu! Paldies viņiem! Vienīgā,kas bija aktīva un dzīva uz skatuves, bija Ieva Segliņa! Super! Un vēl Lauris Subatnieks,man šķiet, bija ļoti izdevies! Pateicoties viņam,es spēju arī dažreiz iesmieties.

Tagad atgriežoties pie tā,ko pašā sākumā teicu…

Džilindžers apzināti smejas par latviešiem un sabiedrību. Un par to nevajag apvainoties. Viņš parāda, kādi nu viņi(mēs) ir. Kā, piemēram, ja vajadzēs, tad latvieši runās vai dziedās jebkādā valodā, kaut ja arī  viņi to nemāk. Tā nav ņirgāšanās,bet realitāte! Man pat pietrūka trakums,enerģija,ko Džilindžers parasti savās lugās iedveš. Rodas izjūta,ka viņš ir noguris un šoreiz mēģināja uz dullo,bet gan jau šis posms viņam pāries. Protams,bez krievu dziesmām varēja mierīgi iztikt,bet arī šeit viņš parodē.Būtu pieticis ar musketieru saukli daudzajās valodās (zviedru valodā gan laikam viņi nav daudz cīnījušies).

Kādā komentārā tika teikts,ka, piemēram, ir stulbi,ka gvarde taisa piruetes un tamlīdzīgi. Tas šeit iederējās! Nevajag jau arī pārspīlēt. Un runājot par musketieriem-protams, viņi neatbilda iestrādātiem tēliem,bet, ja padomā, tad musketieri ir mazliet kauslīgi, primitīvi muskuļu un ieroču vicinātāji…

Būtu labi un vērtīgi, ja Dž. Dž.Džilindžers kaut vienā vai dažos teikumos dotu man kā skatītājam mazu pavedienu, kā viņš domājis, jo viņš ir apbrīnojama personība, kura var un prot atvērt skatītāja acis, prātu, sirdi. Lai veicas pārejas periodā uz jauno dimensiju!Image

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s